Definify.com
Definition 2024
redimiturus
redimiturus
Latin
Participle
redimītūrus m (feminine redimītūra, neuter redimītūrum); first/second declension
- about to garland
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | redimītūrus | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra | |
| genitive | redimītūrī | redimītūrae | redimītūrī | redimītūrōrum | redimītūrārum | redimītūrōrum | |
| dative | redimītūrō | redimītūrō | redimītūrīs | ||||
| accusative | redimītūrum | redimītūram | redimītūrum | redimītūrōs | redimītūrās | redimītūra | |
| ablative | redimītūrō | redimītūrā | redimītūrō | redimītūrīs | |||
| vocative | redimītūre | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra | |