Definify.com
Definition 2024
refragaturus
refragaturus
Latin
Participle
rēfrāgātūrus m (feminine rēfrāgātūra, neuter rēfrāgātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēfrāgātūrus | rēfrāgātūra | rēfrāgātūrum | rēfrāgātūrī | rēfrāgātūrae | rēfrāgātūra | |
| genitive | rēfrāgātūrī | rēfrāgātūrae | rēfrāgātūrī | rēfrāgātūrōrum | rēfrāgātūrārum | rēfrāgātūrōrum | |
| dative | rēfrāgātūrō | rēfrāgātūrō | rēfrāgātūrīs | ||||
| accusative | rēfrāgātūrum | rēfrāgātūram | rēfrāgātūrum | rēfrāgātūrōs | rēfrāgātūrās | rēfrāgātūra | |
| ablative | rēfrāgātūrō | rēfrāgātūrā | rēfrāgātūrō | rēfrāgātūrīs | |||
| vocative | rēfrāgātūre | rēfrāgātūra | rēfrāgātūrum | rēfrāgātūrī | rēfrāgātūrae | rēfrāgātūra | |