Definify.com
Definition 2024
refrenaturus
refrenaturus
Latin
Participle
refrēnātūrus m (feminine refrēnātūra, neuter refrēnātūrum); first/second declension
- about to restrain
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | refrēnātūrus | refrēnātūra | refrēnātūrum | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūra | |
| genitive | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūrī | refrēnātūrōrum | refrēnātūrārum | refrēnātūrōrum | |
| dative | refrēnātūrō | refrēnātūrō | refrēnātūrīs | ||||
| accusative | refrēnātūrum | refrēnātūram | refrēnātūrum | refrēnātūrōs | refrēnātūrās | refrēnātūra | |
| ablative | refrēnātūrō | refrēnātūrā | refrēnātūrō | refrēnātūrīs | |||
| vocative | refrēnātūre | refrēnātūra | refrēnātūrum | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūra | |