Definify.com
Definition 2024
refrenatus
refrenatus
Latin
Participle
refrēnātus m (feminine refrēnāta, neuter refrēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | refrēnātus | refrēnāta | refrēnātum | refrēnātī | refrēnātae | refrēnāta | |
| genitive | refrēnātī | refrēnātae | refrēnātī | refrēnātōrum | refrēnātārum | refrēnātōrum | |
| dative | refrēnātō | refrēnātō | refrēnātīs | ||||
| accusative | refrēnātum | refrēnātam | refrēnātum | refrēnātōs | refrēnātās | refrēnāta | |
| ablative | refrēnātō | refrēnātā | refrēnātō | refrēnātīs | |||
| vocative | refrēnāte | refrēnāta | refrēnātum | refrēnātī | refrēnātae | refrēnāta | |