Definify.com
Definition 2024
refutatus
refutatus
Latin
Participle
refūtātus m (feminine refūtāta, neuter refūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | refūtātus | refūtāta | refūtātum | refūtātī | refūtātae | refūtāta | |
| genitive | refūtātī | refūtātae | refūtātī | refūtātōrum | refūtātārum | refūtātōrum | |
| dative | refūtātō | refūtātō | refūtātīs | ||||
| accusative | refūtātum | refūtātam | refūtātum | refūtātōs | refūtātās | refūtāta | |
| ablative | refūtātō | refūtātā | refūtātō | refūtātīs | |||
| vocative | refūtāte | refūtāta | refūtātum | refūtātī | refūtātae | refūtāta | |
References
- refutatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “refutatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.