Definify.com
Definition 2025
reinvitaturus
reinvitaturus
Latin
Participle
reinvītātūrus m (feminine reinvītātūra, neuter reinvītātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reinvītātūrus | reinvītātūra | reinvītātūrum | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūra | |
| genitive | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūrī | reinvītātūrōrum | reinvītātūrārum | reinvītātūrōrum | |
| dative | reinvītātūrō | reinvītātūrō | reinvītātūrīs | ||||
| accusative | reinvītātūrum | reinvītātūram | reinvītātūrum | reinvītātūrōs | reinvītātūrās | reinvītātūra | |
| ablative | reinvītātūrō | reinvītātūrā | reinvītātūrō | reinvītātūrīs | |||
| vocative | reinvītātūre | reinvītātūra | reinvītātūrum | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūra | |