Definify.com
Definition 2024
relaturus
relaturus
Latin
Participle
relātūrus m (feminine relātūra, neuter relātūrum); first/second declension
- about to repay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | relātūrus | relātūra | relātūrum | relātūrī | relātūrae | relātūra | |
| genitive | relātūrī | relātūrae | relātūrī | relātūrōrum | relātūrārum | relātūrōrum | |
| dative | relātūrō | relātūrō | relātūrīs | ||||
| accusative | relātūrum | relātūram | relātūrum | relātūrōs | relātūrās | relātūra | |
| ablative | relātūrō | relātūrā | relātūrō | relātūrīs | |||
| vocative | relātūre | relātūra | relātūrum | relātūrī | relātūrae | relātūra | |