Definify.com
Definition 2024
religaturus
religaturus
Latin
Participle
religātūrus m (feminine religātūra, neuter religātūrum); first/second declension
- about to bind fast
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | religātūrus | religātūra | religātūrum | religātūrī | religātūrae | religātūra | |
| genitive | religātūrī | religātūrae | religātūrī | religātūrōrum | religātūrārum | religātūrōrum | |
| dative | religātūrō | religātūrō | religātūrīs | ||||
| accusative | religātūrum | religātūram | religātūrum | religātūrōs | religātūrās | religātūra | |
| ablative | religātūrō | religātūrā | religātūrō | religātūrīs | |||
| vocative | religātūre | religātūra | religātūrum | religātūrī | religātūrae | religātūra | |