Definify.com
Definition 2024
remanaturus
remanaturus
Latin
Participle
remānātūrus m (feminine remānātūra, neuter remānātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | remānātūrus | remānātūra | remānātūrum | remānātūrī | remānātūrae | remānātūra | |
| genitive | remānātūrī | remānātūrae | remānātūrī | remānātūrōrum | remānātūrārum | remānātūrōrum | |
| dative | remānātūrō | remānātūrō | remānātūrīs | ||||
| accusative | remānātūrum | remānātūram | remānātūrum | remānātūrōs | remānātūrās | remānātūra | |
| ablative | remānātūrō | remānātūrā | remānātūrō | remānātūrīs | |||
| vocative | remānātūre | remānātūra | remānātūrum | remānātūrī | remānātūrae | remānātūra | |