Definify.com
Definition 2024
remisturus
remisturus
Latin
Participle
remistūrus m (feminine remistūra, neuter remistūrum); first/second declension
- about to remix
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | remistūrus | remistūra | remistūrum | remistūrī | remistūrae | remistūra | |
genitive | remistūrī | remistūrae | remistūrī | remistūrōrum | remistūrārum | remistūrōrum | |
dative | remistūrō | remistūrō | remistūrīs | ||||
accusative | remistūrum | remistūram | remistūrum | remistūrōs | remistūrās | remistūra | |
ablative | remistūrō | remistūrā | remistūrō | remistūrīs | |||
vocative | remistūre | remistūra | remistūrum | remistūrī | remistūrae | remistūra |