Definify.com
Definition 2024
remoraturus
remoraturus
Latin
Participle
remorātūrus m (feminine remorātūra, neuter remorātūrum); first/second declension
- about to delay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | remorātūrus | remorātūra | remorātūrum | remorātūrī | remorātūrae | remorātūra | |
| genitive | remorātūrī | remorātūrae | remorātūrī | remorātūrōrum | remorātūrārum | remorātūrōrum | |
| dative | remorātūrō | remorātūrō | remorātūrīs | ||||
| accusative | remorātūrum | remorātūram | remorātūrum | remorātūrōs | remorātūrās | remorātūra | |
| ablative | remorātūrō | remorātūrā | remorātūrō | remorātūrīs | |||
| vocative | remorātūre | remorātūra | remorātūrum | remorātūrī | remorātūrae | remorātūra | |