Definify.com
Definition 2024
remuneraturus
remuneraturus
Latin
Participle
remūnerātūrus m (feminine remūnerātūra, neuter remūnerātūrum); first/second declension
- about to reward
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | remūnerātūrus | remūnerātūra | remūnerātūrum | remūnerātūrī | remūnerātūrae | remūnerātūra | |
| genitive | remūnerātūrī | remūnerātūrae | remūnerātūrī | remūnerātūrōrum | remūnerātūrārum | remūnerātūrōrum | |
| dative | remūnerātūrō | remūnerātūrō | remūnerātūrīs | ||||
| accusative | remūnerātūrum | remūnerātūram | remūnerātūrum | remūnerātūrōs | remūnerātūrās | remūnerātūra | |
| ablative | remūnerātūrō | remūnerātūrā | remūnerātūrō | remūnerātūrīs | |||
| vocative | remūnerātūre | remūnerātūra | remūnerātūrum | remūnerātūrī | remūnerātūrae | remūnerātūra | |