Definify.com
Definition 2024
remuneratus
remuneratus
Latin
Participle
remūnerātus m (feminine remūnerāta, neuter remūnerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | remūnerātus | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |
| genitive | remūnerātī | remūnerātae | remūnerātī | remūnerātōrum | remūnerātārum | remūnerātōrum | |
| dative | remūnerātō | remūnerātō | remūnerātīs | ||||
| accusative | remūnerātum | remūnerātam | remūnerātum | remūnerātōs | remūnerātās | remūnerāta | |
| ablative | remūnerātō | remūnerātā | remūnerātō | remūnerātīs | |||
| vocative | remūnerāte | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |