Definify.com
Definition 2024
renitens
renitens
Latin
Participle
renītēns m, f, n (genitive renītentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | renītēns | renītentēs | renītentia | ||
| genitive | renītentis | renītentium | |||
| dative | renītentī | renītentibus | |||
| accusative | renītentem | renītēns | renītentēs | renītentia | |
| ablative | renītente, renītentī1 | renītentibus | |||
| vocative | renītēns | renītentēs | renītentia | ||
1When used purely as an adjective.