Definify.com
Definition 2024
renunciaturus
renunciaturus
Latin
Participle
renunciātūrus m (feminine renunciātūra, neuter renunciātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | renunciātūrus | renunciātūra | renunciātūrum | renunciātūrī | renunciātūrae | renunciātūra | |
| genitive | renunciātūrī | renunciātūrae | renunciātūrī | renunciātūrōrum | renunciātūrārum | renunciātūrōrum | |
| dative | renunciātūrō | renunciātūrō | renunciātūrīs | ||||
| accusative | renunciātūrum | renunciātūram | renunciātūrum | renunciātūrōs | renunciātūrās | renunciātūra | |
| ablative | renunciātūrō | renunciātūrā | renunciātūrō | renunciātūrīs | |||
| vocative | renunciātūre | renunciātūra | renunciātūrum | renunciātūrī | renunciātūrae | renunciātūra | |