Definify.com
Definition 2024
renuntiaturus
renuntiaturus
Latin
Participle
renuntiātūrus m (feminine renuntiātūra, neuter renuntiātūrum); first/second declension
- about to reject
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | renuntiātūrus | renuntiātūra | renuntiātūrum | renuntiātūrī | renuntiātūrae | renuntiātūra | |
| genitive | renuntiātūrī | renuntiātūrae | renuntiātūrī | renuntiātūrōrum | renuntiātūrārum | renuntiātūrōrum | |
| dative | renuntiātūrō | renuntiātūrō | renuntiātūrīs | ||||
| accusative | renuntiātūrum | renuntiātūram | renuntiātūrum | renuntiātūrōs | renuntiātūrās | renuntiātūra | |
| ablative | renuntiātūrō | renuntiātūrā | renuntiātūrō | renuntiātūrīs | |||
| vocative | renuntiātūre | renuntiātūra | renuntiātūrum | renuntiātūrī | renuntiātūrae | renuntiātūra | |