Definify.com
Definition 2024
renuntiatus
renuntiatus
Latin
Participle
renuntiātus m (feminine renuntiāta, neuter renuntiātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | renuntiātus | renuntiāta | renuntiātum | renuntiātī | renuntiātae | renuntiāta | |
genitive | renuntiātī | renuntiātae | renuntiātī | renuntiātōrum | renuntiātārum | renuntiātōrum | |
dative | renuntiātō | renuntiātō | renuntiātīs | ||||
accusative | renuntiātum | renuntiātam | renuntiātum | renuntiātōs | renuntiātās | renuntiāta | |
ablative | renuntiātō | renuntiātā | renuntiātō | renuntiātīs | |||
vocative | renuntiāte | renuntiāta | renuntiātum | renuntiātī | renuntiātae | renuntiāta |