Definify.com
Definition 2024
repetiturus
repetiturus
Latin
Participle
repetītūrus m (feminine repetītūra, neuter repetītūrum); first/second declension
- about to attack again
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | repetītūrus | repetītūra | repetītūrum | repetītūrī | repetītūrae | repetītūra | |
| genitive | repetītūrī | repetītūrae | repetītūrī | repetītūrōrum | repetītūrārum | repetītūrōrum | |
| dative | repetītūrō | repetītūrō | repetītūrīs | ||||
| accusative | repetītūrum | repetītūram | repetītūrum | repetītūrōs | repetītūrās | repetītūra | |
| ablative | repetītūrō | repetītūrā | repetītūrō | repetītūrīs | |||
| vocative | repetītūre | repetītūra | repetītūrum | repetītūrī | repetītūrae | repetītūra | |