Definify.com
Definition 2024
repleturus
repleturus
Latin
Participle
replētūrus m (feminine replētūra, neuter replētūrum); first/second declension
- about to replenish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | replētūrus | replētūra | replētūrum | replētūrī | replētūrae | replētūra | |
| genitive | replētūrī | replētūrae | replētūrī | replētūrōrum | replētūrārum | replētūrōrum | |
| dative | replētūrō | replētūrō | replētūrīs | ||||
| accusative | replētūrum | replētūram | replētūrum | replētūrōs | replētūrās | replētūra | |
| ablative | replētūrō | replētūrā | replētūrō | replētūrīs | |||
| vocative | replētūre | replētūra | replētūrum | replētūrī | replētūrae | replētūra | |