Definify.com
Definition 2024
reportaturus
reportaturus
Latin
Participle
reportātūrus m (feminine reportātūra, neuter reportātūrum); first/second declension
- about to report
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reportātūrus | reportātūra | reportātūrum | reportātūrī | reportātūrae | reportātūra | |
| genitive | reportātūrī | reportātūrae | reportātūrī | reportātūrōrum | reportātūrārum | reportātūrōrum | |
| dative | reportātūrō | reportātūrō | reportātūrīs | ||||
| accusative | reportātūrum | reportātūram | reportātūrum | reportātūrōs | reportātūrās | reportātūra | |
| ablative | reportātūrō | reportātūrā | reportātūrō | reportātūrīs | |||
| vocative | reportātūre | reportātūra | reportātūrum | reportātūrī | reportātūrae | reportātūra | |