Definify.com
Definition 2024
repudiaturus
repudiaturus
Latin
Participle
repudiātūrus m (feminine repudiātūra, neuter repudiātūrum); first/second declension
- about to reject
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | repudiātūrus | repudiātūra | repudiātūrum | repudiātūrī | repudiātūrae | repudiātūra | |
| genitive | repudiātūrī | repudiātūrae | repudiātūrī | repudiātūrōrum | repudiātūrārum | repudiātūrōrum | |
| dative | repudiātūrō | repudiātūrō | repudiātūrīs | ||||
| accusative | repudiātūrum | repudiātūram | repudiātūrum | repudiātūrōs | repudiātūrās | repudiātūra | |
| ablative | repudiātūrō | repudiātūrā | repudiātūrō | repudiātūrīs | |||
| vocative | repudiātūre | repudiātūra | repudiātūrum | repudiātūrī | repudiātūrae | repudiātūra | |