Definify.com
Definition 2024
resalutaturus
resalutaturus
Latin
Participle
resalūtātūrus m (feminine resalūtātūra, neuter resalūtātūrum); first/second declension
- about to greet
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | resalūtātūrus | resalūtātūra | resalūtātūrum | resalūtātūrī | resalūtātūrae | resalūtātūra | |
| genitive | resalūtātūrī | resalūtātūrae | resalūtātūrī | resalūtātūrōrum | resalūtātūrārum | resalūtātūrōrum | |
| dative | resalūtātūrō | resalūtātūrō | resalūtātūrīs | ||||
| accusative | resalūtātūrum | resalūtātūram | resalūtātūrum | resalūtātūrōs | resalūtātūrās | resalūtātūra | |
| ablative | resalūtātūrō | resalūtātūrā | resalūtātūrō | resalūtātūrīs | |||
| vocative | resalūtātūre | resalūtātūra | resalūtātūrum | resalūtātūrī | resalūtātūrae | resalūtātūra | |