Definify.com
Definition 2024
resalutatus
resalutatus
Latin
Participle
resalūtātus m (feminine resalūtāta, neuter resalūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | resalūtātus | resalūtāta | resalūtātum | resalūtātī | resalūtātae | resalūtāta | |
| genitive | resalūtātī | resalūtātae | resalūtātī | resalūtātōrum | resalūtātārum | resalūtātōrum | |
| dative | resalūtātō | resalūtātō | resalūtātīs | ||||
| accusative | resalūtātum | resalūtātam | resalūtātum | resalūtātōs | resalūtātās | resalūtāta | |
| ablative | resalūtātō | resalūtātā | resalūtātō | resalūtātīs | |||
| vocative | resalūtāte | resalūtāta | resalūtātum | resalūtātī | resalūtātae | resalūtāta | |