Definify.com
Definition 2024
reseraturus
reseraturus
Latin
Participle
reserātūrus m (feminine reserātūra, neuter reserātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reserātūrus | reserātūra | reserātūrum | reserātūrī | reserātūrae | reserātūra | |
| genitive | reserātūrī | reserātūrae | reserātūrī | reserātūrōrum | reserātūrārum | reserātūrōrum | |
| dative | reserātūrō | reserātūrō | reserātūrīs | ||||
| accusative | reserātūrum | reserātūram | reserātūrum | reserātūrōs | reserātūrās | reserātūra | |
| ablative | reserātūrō | reserātūrā | reserātūrō | reserātūrīs | |||
| vocative | reserātūre | reserātūra | reserātūrum | reserātūrī | reserātūrae | reserātūra | |