Definify.com
Definition 2024
reservaturus
reservaturus
Latin
Participle
reservātūrus m (feminine reservātūra, neuter reservātūrum); first/second declension
- about to reserve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reservātūrus | reservātūra | reservātūrum | reservātūrī | reservātūrae | reservātūra | |
| genitive | reservātūrī | reservātūrae | reservātūrī | reservātūrōrum | reservātūrārum | reservātūrōrum | |
| dative | reservātūrō | reservātūrō | reservātūrīs | ||||
| accusative | reservātūrum | reservātūram | reservātūrum | reservātūrōs | reservātūrās | reservātūra | |
| ablative | reservātūrō | reservātūrā | reservātūrō | reservātūrīs | |||
| vocative | reservātūre | reservātūra | reservātūrum | reservātūrī | reservātūrae | reservātūra | |