Definify.com
Definition 2025
resinosus
resinosus
Latin
Adjective
rēsīnōsus m (feminine rēsīnōsa, neuter rēsīnōsum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēsīnōsus | rēsīnōsa | rēsīnōsum | rēsīnōsī | rēsīnōsae | rēsīnōsa | |
| genitive | rēsīnōsī | rēsīnōsae | rēsīnōsī | rēsīnōsōrum | rēsīnōsārum | rēsīnōsōrum | |
| dative | rēsīnōsō | rēsīnōsō | rēsīnōsīs | ||||
| accusative | rēsīnōsum | rēsīnōsam | rēsīnōsum | rēsīnōsōs | rēsīnōsās | rēsīnōsa | |
| ablative | rēsīnōsō | rēsīnōsā | rēsīnōsō | rēsīnōsīs | |||
| vocative | rēsīnōse | rēsīnōsa | rēsīnōsum | rēsīnōsī | rēsīnōsae | rēsīnōsa | |
Descendants
References
- resinosus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- RESINOSUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “resinosus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.