Definify.com
Definition 2024
resoluturus
resoluturus
Latin
Participle
resolūtūrus m (feminine resolūtūra, neuter resolūtūrum); first/second declension
- about to release
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | resolūtūrus | resolūtūra | resolūtūrum | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūra | |
| genitive | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūrī | resolūtūrōrum | resolūtūrārum | resolūtūrōrum | |
| dative | resolūtūrō | resolūtūrō | resolūtūrīs | ||||
| accusative | resolūtūrum | resolūtūram | resolūtūrum | resolūtūrōs | resolūtūrās | resolūtūra | |
| ablative | resolūtūrō | resolūtūrā | resolūtūrō | resolūtūrīs | |||
| vocative | resolūtūre | resolūtūra | resolūtūrum | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūra | |