Definify.com
Definition 2024
respiraturus
respiraturus
Latin
Participle
respīrātūrus m (feminine respīrātūra, neuter respīrātūrum); first/second declension
- about to respire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | respīrātūrus | respīrātūra | respīrātūrum | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūra | |
| genitive | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūrī | respīrātūrōrum | respīrātūrārum | respīrātūrōrum | |
| dative | respīrātūrō | respīrātūrō | respīrātūrīs | ||||
| accusative | respīrātūrum | respīrātūram | respīrātūrum | respīrātūrōs | respīrātūrās | respīrātūra | |
| ablative | respīrātūrō | respīrātūrā | respīrātūrō | respīrātūrīs | |||
| vocative | respīrātūre | respīrātūra | respīrātūrum | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūra | |