Definify.com
Definition 2025
resputurus
resputurus
Latin
Participle
respūtūrus m (feminine respūtūra, neuter respūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | respūtūrus | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra | |
| genitive | respūtūrī | respūtūrae | respūtūrī | respūtūrōrum | respūtūrārum | respūtūrōrum | |
| dative | respūtūrō | respūtūrō | respūtūrīs | ||||
| accusative | respūtūrum | respūtūram | respūtūrum | respūtūrōs | respūtūrās | respūtūra | |
| ablative | respūtūrō | respūtūrā | respūtūrō | respūtūrīs | |||
| vocative | respūtūre | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra | |