Definify.com
Definition 2024
restauraturus
restauraturus
Latin
Participle
rēstaurātūrus m (feminine rēstaurātūra, neuter rēstaurātūrum); first/second declension
- about to restore
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēstaurātūrus | rēstaurātūra | rēstaurātūrum | rēstaurātūrī | rēstaurātūrae | rēstaurātūra | |
| genitive | rēstaurātūrī | rēstaurātūrae | rēstaurātūrī | rēstaurātūrōrum | rēstaurātūrārum | rēstaurātūrōrum | |
| dative | rēstaurātūrō | rēstaurātūrō | rēstaurātūrīs | ||||
| accusative | rēstaurātūrum | rēstaurātūram | rēstaurātūrum | rēstaurātūrōs | rēstaurātūrās | rēstaurātūra | |
| ablative | rēstaurātūrō | rēstaurātūrā | rēstaurātūrō | rēstaurātūrīs | |||
| vocative | rēstaurātūre | rēstaurātūra | rēstaurātūrum | rēstaurātūrī | rēstaurātūrae | rēstaurātūra | |