Definify.com
Definition 2024
restauratus
restauratus
Latin
Participle
rēstaurātus m (feminine rēstaurāta, neuter rēstaurātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēstaurātus | rēstaurāta | rēstaurātum | rēstaurātī | rēstaurātae | rēstaurāta | |
| genitive | rēstaurātī | rēstaurātae | rēstaurātī | rēstaurātōrum | rēstaurātārum | rēstaurātōrum | |
| dative | rēstaurātō | rēstaurātō | rēstaurātīs | ||||
| accusative | rēstaurātum | rēstaurātam | rēstaurātum | rēstaurātōs | rēstaurātās | rēstaurāta | |
| ablative | rēstaurātō | rēstaurātā | rēstaurātō | rēstaurātīs | |||
| vocative | rēstaurāte | rēstaurāta | rēstaurātum | rēstaurātī | rēstaurātae | rēstaurāta | |
References
- RESTAURATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)