Definify.com
Definition 2025
resumpturus
resumpturus
Latin
Participle
resūmptūrus m (feminine resūmptūra, neuter resūmptūrum); first/second declension
- about to resume
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | resūmptūrus | resūmptūra | resūmptūrum | resūmptūrī | resūmptūrae | resūmptūra | |
| genitive | resūmptūrī | resūmptūrae | resūmptūrī | resūmptūrōrum | resūmptūrārum | resūmptūrōrum | |
| dative | resūmptūrō | resūmptūrō | resūmptūrīs | ||||
| accusative | resūmptūrum | resūmptūram | resūmptūrum | resūmptūrōs | resūmptūrās | resūmptūra | |
| ablative | resūmptūrō | resūmptūrā | resūmptūrō | resūmptūrīs | |||
| vocative | resūmptūre | resūmptūra | resūmptūrum | resūmptūrī | resūmptūrae | resūmptūra | |