Definify.com
Definition 2024
resuscitaturus
resuscitaturus
Latin
Participle
resuscitātūrus m (feminine resuscitātūra, neuter resuscitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | resuscitātūrus | resuscitātūra | resuscitātūrum | resuscitātūrī | resuscitātūrae | resuscitātūra | |
| genitive | resuscitātūrī | resuscitātūrae | resuscitātūrī | resuscitātūrōrum | resuscitātūrārum | resuscitātūrōrum | |
| dative | resuscitātūrō | resuscitātūrō | resuscitātūrīs | ||||
| accusative | resuscitātūrum | resuscitātūram | resuscitātūrum | resuscitātūrōs | resuscitātūrās | resuscitātūra | |
| ablative | resuscitātūrō | resuscitātūrā | resuscitātūrō | resuscitātūrīs | |||
| vocative | resuscitātūre | resuscitātūra | resuscitātūrum | resuscitātūrī | resuscitātūrae | resuscitātūra | |