Definify.com
Definition 2024
retardaturus
retardaturus
Latin
Participle
retardātūrus m (feminine retardātūra, neuter retardātūrum); first/second declension
- about to hinder
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | retardātūrus | retardātūra | retardātūrum | retardātūrī | retardātūrae | retardātūra | |
| genitive | retardātūrī | retardātūrae | retardātūrī | retardātūrōrum | retardātūrārum | retardātūrōrum | |
| dative | retardātūrō | retardātūrō | retardātūrīs | ||||
| accusative | retardātūrum | retardātūram | retardātūrum | retardātūrōs | retardātūrās | retardātūra | |
| ablative | retardātūrō | retardātūrā | retardātūrō | retardātūrīs | |||
| vocative | retardātūre | retardātūra | retardātūrum | retardātūrī | retardātūrae | retardātūra | |