Definify.com
Definition 2024
retardatus
retardatus
Latin
Participle
retardātus m (feminine retardāta, neuter retardātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | retardātus | retardāta | retardātum | retardātī | retardātae | retardāta | |
| genitive | retardātī | retardātae | retardātī | retardātōrum | retardātārum | retardātōrum | |
| dative | retardātō | retardātō | retardātīs | ||||
| accusative | retardātum | retardātam | retardātum | retardātōs | retardātās | retardāta | |
| ablative | retardātō | retardātā | retardātō | retardātīs | |||
| vocative | retardāte | retardāta | retardātum | retardātī | retardātae | retardāta | |