Definify.com
Definition 2024
reticuiturus
reticuiturus
Latin
Participle
reticuitūrus m (feminine reticuitūra, neuter reticuitūrum); first/second declension
- about to refrain
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reticuitūrus | reticuitūra | reticuitūrum | reticuitūrī | reticuitūrae | reticuitūra | |
| genitive | reticuitūrī | reticuitūrae | reticuitūrī | reticuitūrōrum | reticuitūrārum | reticuitūrōrum | |
| dative | reticuitūrō | reticuitūrō | reticuitūrīs | ||||
| accusative | reticuitūrum | reticuitūram | reticuitūrum | reticuitūrōs | reticuitūrās | reticuitūra | |
| ablative | reticuitūrō | reticuitūrā | reticuitūrō | reticuitūrīs | |||
| vocative | reticuitūre | reticuitūra | reticuitūrum | reticuitūrī | reticuitūrae | reticuitūra | |