Definify.com
Definition 2024
reticulatus
reticulatus
Latin
Adjective
rēticulātus m (feminine rēticulāta, neuter rēticulātum); first/second declension
- reticulated, net-like
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēticulātus | rēticulāta | rēticulātum | rēticulātī | rēticulātae | rēticulāta | |
| genitive | rēticulātī | rēticulātae | rēticulātī | rēticulātōrum | rēticulātārum | rēticulātōrum | |
| dative | rēticulātō | rēticulātō | rēticulātīs | ||||
| accusative | rēticulātum | rēticulātam | rēticulātum | rēticulātōs | rēticulātās | rēticulāta | |
| ablative | rēticulātō | rēticulātā | rēticulātō | rēticulātīs | |||
| vocative | rēticulāte | rēticulāta | rēticulātum | rēticulātī | rēticulātae | rēticulāta | |
Related terms
Descendants
- English: reticulate, reticulated
References
- reticulatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “reticulatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.