Definify.com
Definition 2024
retractaturus
retractaturus
Latin
Participle
rētractātūrus m (feminine rētractātūra, neuter rētractātūrum); first/second declension
- about to retract
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rētractātūrus | rētractātūra | rētractātūrum | rētractātūrī | rētractātūrae | rētractātūra | |
| genitive | rētractātūrī | rētractātūrae | rētractātūrī | rētractātūrōrum | rētractātūrārum | rētractātūrōrum | |
| dative | rētractātūrō | rētractātūrō | rētractātūrīs | ||||
| accusative | rētractātūrum | rētractātūram | rētractātūrum | rētractātūrōs | rētractātūrās | rētractātūra | |
| ablative | rētractātūrō | rētractātūrā | rētractātūrō | rētractātūrīs | |||
| vocative | rētractātūre | rētractātūra | rētractātūrum | rētractātūrī | rētractātūrae | rētractātūra | |