Definify.com
Definition 2024
revelans
revelans
Latin
Participle
revēlāns m, f, n (genitive revēlantis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | revēlāns | revēlantēs | revēlantia | ||
genitive | revēlantis | revēlantium | |||
dative | revēlantī | revēlantibus | |||
accusative | revēlantem | revēlāns | revēlantēs | revēlantia | |
ablative | revēlante, revēlantī1 | revēlantibus | |||
vocative | revēlāns | revēlantēs | revēlantia |
1When used purely as an adjective.