Definify.com
Definition 2024
revelaturus
revelaturus
Latin
Participle
revēlātūrus m (feminine revēlātūra, neuter revēlātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | revēlātūrus | revēlātūra | revēlātūrum | revēlātūrī | revēlātūrae | revēlātūra | |
| genitive | revēlātūrī | revēlātūrae | revēlātūrī | revēlātūrōrum | revēlātūrārum | revēlātūrōrum | |
| dative | revēlātūrō | revēlātūrō | revēlātūrīs | ||||
| accusative | revēlātūrum | revēlātūram | revēlātūrum | revēlātūrōs | revēlātūrās | revēlātūra | |
| ablative | revēlātūrō | revēlātūrā | revēlātūrō | revēlātūrīs | |||
| vocative | revēlātūre | revēlātūra | revēlātūrum | revēlātūrī | revēlātūrae | revēlātūra | |