Definify.com
Definition 2024
reverberaturus
reverberaturus
Latin
Participle
reverberātūrus m (feminine reverberātūra, neuter reverberātūrum); first/second declension
- about to repel, rebound, reverberate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reverberātūrus | reverberātūra | reverberātūrum | reverberātūrī | reverberātūrae | reverberātūra | |
| genitive | reverberātūrī | reverberātūrae | reverberātūrī | reverberātūrōrum | reverberātūrārum | reverberātūrōrum | |
| dative | reverberātūrō | reverberātūrō | reverberātūrīs | ||||
| accusative | reverberātūrum | reverberātūram | reverberātūrum | reverberātūrōs | reverberātūrās | reverberātūra | |
| ablative | reverberātūrō | reverberātūrā | reverberātūrō | reverberātūrīs | |||
| vocative | reverberātūre | reverberātūra | reverberātūrum | reverberātūrī | reverberātūrae | reverberātūra | |