Definify.com
Definition 2024
revoluturus
revoluturus
Latin
Participle
revolūtūrus m (feminine revolūtūra, neuter revolūtūrum); first/second declension
- about to revolve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | revolūtūrus | revolūtūra | revolūtūrum | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūra | |
| genitive | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūrī | revolūtūrōrum | revolūtūrārum | revolūtūrōrum | |
| dative | revolūtūrō | revolūtūrō | revolūtūrīs | ||||
| accusative | revolūtūrum | revolūtūram | revolūtūrum | revolūtūrōs | revolūtūrās | revolūtūra | |
| ablative | revolūtūrō | revolūtūrā | revolūtūrō | revolūtūrīs | |||
| vocative | revolūtūre | revolūtūra | revolūtūrum | revolūtūrī | revolūtūrae | revolūtūra | |