Definify.com
Definition 2024
rivalicius
rivalicius
Latin
Adjective
rīvālicius m (feminine rīvālicia, neuter rīvālicium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rīvālicius | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia | |
| genitive | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvāliciī | rīvāliciōrum | rīvāliciārum | rīvāliciōrum | |
| dative | rīvāliciō | rīvāliciō | rīvāliciīs | ||||
| accusative | rīvālicium | rīvāliciam | rīvālicium | rīvāliciōs | rīvāliciās | rīvālicia | |
| ablative | rīvāliciō | rīvāliciā | rīvāliciō | rīvāliciīs | |||
| vocative | rīvālicie | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia | |
Related terms
References
- rivalicius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “rivalicius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.