Definify.com
Definition 2024
rogitaturus
rogitaturus
Latin
Participle
rogitātūrus m (feminine rogitātūra, neuter rogitātūrum); first/second declension
- about to inquire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rogitātūrus | rogitātūra | rogitātūrum | rogitātūrī | rogitātūrae | rogitātūra | |
| genitive | rogitātūrī | rogitātūrae | rogitātūrī | rogitātūrōrum | rogitātūrārum | rogitātūrōrum | |
| dative | rogitātūrō | rogitātūrō | rogitātūrīs | ||||
| accusative | rogitātūrum | rogitātūram | rogitātūrum | rogitātūrōs | rogitātūrās | rogitātūra | |
| ablative | rogitātūrō | rogitātūrā | rogitātūrō | rogitātūrīs | |||
| vocative | rogitātūre | rogitātūra | rogitātūrum | rogitātūrī | rogitātūrae | rogitātūra | |