Definify.com
Definition 2025
rotaturus
rotaturus
Latin
Participle
rotātūrus m (feminine rotātūra, neuter rotātūrum); first/second declension
- about to revolve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rotātūrus | rotātūra | rotātūrum | rotātūrī | rotātūrae | rotātūra | |
| genitive | rotātūrī | rotātūrae | rotātūrī | rotātūrōrum | rotātūrārum | rotātūrōrum | |
| dative | rotātūrō | rotātūrō | rotātūrīs | ||||
| accusative | rotātūrum | rotātūram | rotātūrum | rotātūrōs | rotātūrās | rotātūra | |
| ablative | rotātūrō | rotātūrā | rotātūrō | rotātūrīs | |||
| vocative | rotātūre | rotātūra | rotātūrum | rotātūrī | rotātūrae | rotātūra | |