Definify.com
Definition 2024
rotundaturus
rotundaturus
Latin
Participle
rotundātūrus m (feminine rotundātūra, neuter rotundātūrum); first/second declension
- about to round
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rotundātūrus | rotundātūra | rotundātūrum | rotundātūrī | rotundātūrae | rotundātūra | |
| genitive | rotundātūrī | rotundātūrae | rotundātūrī | rotundātūrōrum | rotundātūrārum | rotundātūrōrum | |
| dative | rotundātūrō | rotundātūrō | rotundātūrīs | ||||
| accusative | rotundātūrum | rotundātūram | rotundātūrum | rotundātūrōs | rotundātūrās | rotundātūra | |
| ablative | rotundātūrō | rotundātūrā | rotundātūrō | rotundātūrīs | |||
| vocative | rotundātūre | rotundātūra | rotundātūrum | rotundātūrī | rotundātūrae | rotundātūra | |