Definify.com

Definition 2024


rubricaturus

rubricaturus

Latin

Participle

rubrīcātūrus m (feminine rubrīcātūra, neuter rubrīcātūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative rubrīcātūrus rubrīcātūra rubrīcātūrum rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūra
genitive rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūrī rubrīcātūrōrum rubrīcātūrārum rubrīcātūrōrum
dative rubrīcātūrō rubrīcātūrō rubrīcātūrīs
accusative rubrīcātūrum rubrīcātūram rubrīcātūrum rubrīcātūrōs rubrīcātūrās rubrīcātūra
ablative rubrīcātūrō rubrīcātūrā rubrīcātūrō rubrīcātūrīs
vocative rubrīcātūre rubrīcātūra rubrīcātūrum rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūra