Definify.com
Definition 2024
rubricaturus
rubricaturus
Latin
Participle
rubrīcātūrus m (feminine rubrīcātūra, neuter rubrīcātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}
.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | rubrīcātūrus | rubrīcātūra | rubrīcātūrum | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūra | |
genitive | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūrī | rubrīcātūrōrum | rubrīcātūrārum | rubrīcātūrōrum | |
dative | rubrīcātūrō | rubrīcātūrō | rubrīcātūrīs | ||||
accusative | rubrīcātūrum | rubrīcātūram | rubrīcātūrum | rubrīcātūrōs | rubrīcātūrās | rubrīcātūra | |
ablative | rubrīcātūrō | rubrīcātūrā | rubrīcātūrō | rubrīcātūrīs | |||
vocative | rubrīcātūre | rubrīcātūra | rubrīcātūrum | rubrīcātūrī | rubrīcātūrae | rubrīcātūra |