Definify.com
Definition 2024
ructaturus
ructaturus
Latin
Participle
ructātūrus m (feminine ructātūra, neuter ructātūrum); first/second declension
- about to belch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ructātūrus | ructātūra | ructātūrum | ructātūrī | ructātūrae | ructātūra | |
| genitive | ructātūrī | ructātūrae | ructātūrī | ructātūrōrum | ructātūrārum | ructātūrōrum | |
| dative | ructātūrō | ructātūrō | ructātūrīs | ||||
| accusative | ructātūrum | ructātūram | ructātūrum | ructātūrōs | ructātūrās | ructātūra | |
| ablative | ructātūrō | ructātūrā | ructātūrō | ructātūrīs | |||
| vocative | ructātūre | ructātūra | ructātūrum | ructātūrī | ructātūrae | ructātūra | |