Definify.com
Definition 2024
ruminaturus
ruminaturus
Latin
Participle
rūminātūrus m (feminine rūminātūra, neuter rūminātūrum); first/second declension
- about to chew the cud, ruminate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rūminātūrus | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |
| genitive | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūrī | rūminātūrōrum | rūminātūrārum | rūminātūrōrum | |
| dative | rūminātūrō | rūminātūrō | rūminātūrīs | ||||
| accusative | rūminātūrum | rūminātūram | rūminātūrum | rūminātūrōs | rūminātūrās | rūminātūra | |
| ablative | rūminātūrō | rūminātūrā | rūminātūrō | rūminātūrīs | |||
| vocative | rūminātūre | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |