Definify.com

Definition 2024


rupturus

rupturus

Latin

Participle

ruptūrus m (feminine ruptūra, neuter ruptūrum); first/second declension

  1. about to rupture

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ruptūrus ruptūra ruptūrum ruptūrī ruptūrae ruptūra
genitive ruptūrī ruptūrae ruptūrī ruptūrōrum ruptūrārum ruptūrōrum
dative ruptūrō ruptūrō ruptūrīs
accusative ruptūrum ruptūram ruptūrum ruptūrōs ruptūrās ruptūra
ablative ruptūrō ruptūrā ruptūrō ruptūrīs
vocative ruptūre ruptūra ruptūrum ruptūrī ruptūrae ruptūra